Iepriekš ziņojām, ka WDF Eiropas kausā šautriņu mešanā, kas norisinās Fēru salās, Latvijas vīriešu un sieviešu komandas grupu turnīrā izcīnīja pa vienai uzvarai. Individuālajās sacensībās Marta Roga un Ieva Brikmane-Buklovska sievietēm un Valters Melderis un Roberts Buļko sasniedza trešo kārtu. Par izlases startu dalās LDO prezidents Žanis Buklovskis.
Ierodoties uz Eiropas kausu Fēru salās, mums bija nepatīkams gadījums, jo mūsu bagāža bija izdomājusi doties savu ceļu nevis ar mums, kas radīja zināmu stresiņu, jo visas drēbes un spēļu formas, kā arī ekipējums bija nododamajā bagāžā. Bagāžu gan veiksmīgi atguvām nākamajā dienā pāris stundas pirms atklāšanas. Lai vai kā pašiem liekas, ka tas iespējams nekādi mūs neietekmēja, tad es domāju, ka tas nedaudz visu iedragāja, jo spēlētājiem bija lieks stresiņš par to ko un kā darīsim. Un jo augstākā līmenī tu spēlē, jo lielāks ir svars katrai niansei, jo tā vietā, lai gatavotos un psiholoģiski noskaņotos sacensībām, tad mums bija vairāk jādomā par to, ko vilksim un vai būs inventārs. Lai gan šo jautājumus jau paralēli risinājām un bijām praktiski sakārtojuši, tad gatavošanos sacensībām tur uz vietas, tas noteikti ietekmēja.
Vai bija daži, kas pārsteidza ar labu sniegumu, un vai bija kāds, kas nenospēlēja kā cerēts?
- Ja komandai neiet, tad ir sarežģīti pateikt, vai kāds pārsteidza. Prieks, ka izlases jaunpienācēji nospēlēja solīdi un nebija tā, ka kāds sabira putekļos, bet jāsaka, ka neviens īsti nenospēlēja tā, kā cerēts. Un es vairāk uzsvērtu, ka mūsu izlase nenospēlēja, kā paši cerēja, un mums vēl kopā jāmeklē iespējamos iemeslus, lai varam nākamajā sagatavošanās posmā vairāk pie tā piestrādāt un uz Pasaules kausu jau dotos daudz stiprāki un pārliecinātāki. Jau ilgi vadot izlasi varu pateikt pavisam noteikti, ka man nav spēlētājiem ko pārmest rezultātu ziņā, tā vienkārši notiek. Svarīgākais ir, ko darīsim ar gūtajām mācībām. Viena lieta gan ir izceļama, ka spēlētāji, neskatoties uz sarežģītiem apstākļiem, kad neiet spēle, ne sekundi nepadevās un darīja visu, lai mainītu spēļu gaitu, taču šoreiz tas neizdevās.
Vai sagatavošanās process notika kā plānots?
- Jā un nē. Šoreiz sagatavošanās bija vairāk pašu spēlētāju rokās, jo šī sezona šautriņu mešanā ir tik ļoti piesātināta, ka bija sarežģīti atrast logus, kad varam sanākt visi kopā. Neskatoties uz to, mums izdevās noorganizēt pāris tikšanās un šogad atkal atjaunojām sadarbību ar sporta psiholoģi Juritu Smiltiņu gan jauniešu, gan pieaugušo izlasēm un turpmāk plānojam aizvien ciešāku sadarbību, jo mums ir daudz jāstrādā pie spēles psiholoģijas. Tagad visas mācības centīsimies pārnest uz jauno atlases posmu nākamajai sezonai un nākamā gada septembra beigās varēsim izvērtēt, vai veiktās izmaiņas būs nesušas augļus, kad startēsim Pasaules kausā Ēģiptē.
Vai trešā kārta labākām mūsu dāmām un vīriem bija maksimums vai arī varēja tālāk tikt?
- Noteikti varēja vairāk. Izloze protams mums nebija nekāda vieglā, bet tur jau nav vāju spēlētāju, jo galu galā turp dodas katras valsts labākie spēlētāji. Mūsu spēlētāji noteikti ir labāki nekā uzrādītais rezultāts, vienkārši šoreiz bilde nesalikās. Neizmantojām mums dotās iespējas.
Vīriešiem komandu cīņā bija iespējams norvēģus vinnēt, kaut kas nesanāca, ka smags zaudējums?
- Zinājām, ka tā ir izšķirošā cīņa par kvalificēšanos izslēgšanas spēlēm. Taču tieši kritums sanāca uz šo spēli un, lai vai kā centāmies, tad mums nekas neizdevās, varbūt tieši tāpēc, ka tā bija tik atbildīga spēle. Tai pat laikā norvēģiem, redzot mūsu neveiksmes, spēle aizgāja labāk un, lai kā puiši centās, tad mums nekādi neizdevās spēli pagriezt mums vēlamā gultnē. Spēlē pret somiem, kuri ir daudz niknāki pretinieki, jau mums spēle uzlabojās bet pāris nerealizēti nobeigumi spēles vidū mums liedza ieķerties spēlē. Papildus iespējas somi mums nedeva. Tāpat mūsu dāmām ļoti neveiksmīga izvērtās pirmā spēle pret Džērsijas pārstāvēm, kuru tiešām negaidīti zaudējām, kas mums arī liedza iespēju tikt tālāk. Tālāk jau mūsu dāmas sniegumu uzlaboja cīņā ar Nīderlandes pārstāvēm un bija pat vadībā spēles gaitā, bet šoreiz nedaudz pietrūka. Taču trešajā spēlē, kura domāju, ka būs visspraigākā, mūsu meitenes diezgan droši ar 9:5 pārspēja Šveices izlasi, kas ir ļoti spēcīgs pretinieks. Taču šoreiz pietrūka dažu vinnētu legu arī zaudētās spēlēs, lai kvalificētos izslēgšanas spēlēm. Tai pat laikā bija prieks redzēt, kā meitenes liek klāt no spēles uz spēli, bet tā pirmā neveiksmīgā spēle mums diezgan sāpīgi atspēlējās.
Kas tieši mūsu pārstāvjiem pietrūkst uz pārējo fona, lai tiktu dažas kārtas tālāk?
- Es laikam jautājumu formulētu citādāk - nevis lai tiktu dažas kārtas tālāk, bet gan lai uzvarētu. Mani personiski nekad nav interesējis tikt dažas kārtas tālāk. Un tas ir tas, ko vēlos redzēt izlasē un mūsu spēlētājos, jo tas, manuprāt, ir vienīgais izaugsmes ceļš. Mums ir daudz darāmā, lai šo visu sakārtotu un tiektos uz augstākajām vietām. Pirmkārt, jāstrādā, lai iegūtu finanses, lai varētu realizēt mūsu sapņus un mērķus. Jāpilnveido sagatavošanās posms, lai spēlētāji var pilnvērtīgi un efektīvi gatavoties nozīmīgākajām sacensībām. Jāsakārto iekšējā sacensību sistēma, lai spēlētājiem ir uz ko tiekties un var novērtēt savu izaugsmi (protams, tie, kuri to vēlas). Pašiem spēlētājiem ir atbildīgi jāpieiet pie gatavošanās posma un jāsaprot, ka rezultāts lielāko tiesu ir ieguldītā darba atspoguļojums. Tu nevari gribēt uzvarēt, ja tu netrenējies, neieguldies tajā, lai sasniegtu savus mērķus. Mums jāstrādā ar sacensību psiholoģiju, kā gatavoties, kā darboties sacensībās, kā pārvarēt stresu un neuzlikt sev pārāk lielu vezumu uz pleciem. Jāiemācās būt sīviem un mērķtiecīgiem spēlētājiem, kuri nekad nepadodas un cīnās līdz galam. Ļoti svarīga komponente visā šajā stāstā ir pārējo Latvijas spēlētāju atbalsts izlases spēlētājiem, nevis skaudība un nenovīdība. Mums jābūt vienotiem un jāatbalsta vienam otru. Un tad mēs par to tiksim atalgoti ar panākumiem.
Bellevue Park Hotel Riga, Slokas iela 1, Rīga
